Klimatneitralitātes, klimatnoturības pārbaude (klimatdrošināšana)

Klimatdrošināšana (angl. climate proofing) ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mitigācijas un adaptācijas pasākumi. Kopš 2021. gada septembra ar Eiropas Komisijas tehnisko norādījumu par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā (2021/C 373/01)[BO1]  ieviešanu tika noteikts, ka klimatdrošināšanai jābūt neatņemamai, integrālai sastāvdaļai Eiropas Savienības (ES) fondu saņemšanas procesā visiem infrastruktūras projektiem.

Aktuālie ES fondi ir: InvestEU, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF) un Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF).

Klimatdrošināšanas galvenais mērķis ir padarīt infrastruktūras projektus drošākus un noturīgākus pret klimata pārmaiņām, vienlaikus ievērojot principus “energoefektivitāte pirmajā vietā” un “nenodari būtisku kaitējumu”, kā arī nodrošinot projekta laikā radīto SEG emisiju līmeņa atbilstību 2050. gada klimatneitralitātes mērķim.

Infrastruktūra šajā kontekstā ietver:

• ēkas;
• dabas risinājumos balstītu infrastruktūru;
• tīkla infrastruktūru (energoinfrastruktūra, transporta infrastruktūra, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ūdensapgādes infrastruktūra);
• atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru;
• citu fizisko infrastruktūru (finanšu, pārtikas, veselības aprūpes, izglītības, pētniecības, civilās aizsardzības);
• citus atbalsttiesīgos infrastruktūras veidus (kultūras mantojums, tūrisms).

Ir svarīgi investēt infrastruktūrā, kas ir klimatneitrāla un klimatnoturīga, lai nodrošinātu zemas oglekļa emisijas un adaptētos neizbēgamajām klimata pārmaiņu ietekmēm.  Klimatdrošināšana ir viens no spēcīgiem rīkiem, kas nodrošinās investēšanu tieši klimatneitrālos un klimatnoturīgos infrastruktūras objektos Eiropas Savienības līmenī.

Klimatdrošināšanas tehniskajos norādījumos (2021/C 373/01) klimatdrošināšanas process ir iedalīts divos pīlāros – klimatneitralitāte un klimatnoturība, kā arī divos posmos – pārbaude un detalizēta analīze. Jebkurā projektā abiem pīlāriem tiek piemērots pirmais klimatdrošināšanas posms – pārbaude. Savukārt vajadzību veikt otro posmu, proti, detalizētu analīzi nosaka pārbaudes posma iznākums. Strukturāls klimatdrošināšanas procesa izklāsts sniegts 1. attēlā.

1. attēls. Infrastruktūras projektu klimatdrošināšanas procesa struktūrshēma

Klimatneitralitātes novērtējuma 1. posmā tiek veikta pārbaude, lai konstatētu, vai projektam nepieciešams oglekļa pēdas novērtējums. Gadījumā, ja tiek piemērots oglekļa pēdas novērtējums, jāveic detalizēta analīze – siltumnīcefekta gāzu aprēķināšana (t CO₂ ekv.) un izmaksu novērtējums (EUR/t CO₂ ekv.), kā arī novērtējums par atbilstību klimata politikas mērķiem uz 2030. un 2050. gadu. Klimatnoturības novērtējuma 1. posmā jāidentificē iespējamie klimata riski,veicot jutīguma, eksponētības un ievainojamības analīzi (sensitivity, exposure and vulnerability analysis). Ja 1. posmā tiek identificēti būtiski klimati riski, jāpiemēro detalizēta analīze, kurā tiek veikts risku novērtējums, tai skaitā varbūtības un ietekmes analīze un klimatadaptācijas pasākumu identifikācija.