Environmental Due Dilligence un PFAS

Environmental Due Dilligence (EDD) – vides pirmsinvestīciju izpēte ir proaktīvs vides riska pārvaldības veids. Tā ir procedūra, kurā tiek novērtēti ar īpašumu vai uzņēmuma darbību saistītie vides apstākļi un riski, kas var norādīt uz faktisku vai potenciālu vides apdraudējumu un kavēt vai sarežģīt darījumus ar īpašumu. Šos riskus savlaicīgi identificējot, investori var izvairīties no tāda īpašuma iegādes, kurā vides jautājumi ir tikuši atstāti novārtā jeb attiecīgi koriģēt darījuma cenu un nosacījumus. No otras puses, tas var palīdzēt uzņēmumiem atrisināt aktuālās vides problēmas, līdz ar to ceļot sava uzņēmuma vērtību.
Environmental Due Dilligence izpēti parasti veicam pēc investoru pieprasījuma, kuri plāno iegādāties, refinansēt vai pārņemt īpašumu/uzņēmumu vai plašākā Due Diligence nozaru komandā.

Spied te, lai skatītu: Vides Eksperti EDD realizētie projekti un pieredze

PFAS piesārņojuma riska izvērtējums

PFAS ir plaša sintētisku ķīmisko vielu grupa, kas to īpaši augstās noturības dēļ vidē var saglabāties ļoti ilgi. Daļa PFAS ir arī mobila, tādēļ piesārņojums var izplatīties no sākotnējā avota augsnē, gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos. PFAS vēsturiski izmantotas daudzās nozarēs un produktos, tostarp ugunsdzēsības putās, metālapstrādē, virsmu pārklājumos, tekstila apstrādē un dažādos rūpnieciskajos procesos. Tādēļ būtisks risks var būt saistīts tieši ar teritorijas vēsturisko izmantošanu, arī gadījumos, kad PFAS saturošu vielu izmantošana konkrētajā teritorijā jau sen ir pārtraukta.

Piedāvātā Vides Eksperti PFAS riska izvērtējuma ietvaros:

• tiks izvērtēta izpētes teritorijas vēsturiskā izmantošana un identificētas darbības, tehnoloģiskie procesi un objekti, kas varētu būt saistīti ar PFAS izmantošanu vai nonākšanu vidē;
• identificētās vēsturiskās darbības tiks sasaistītas ar attiecīgajiem potenciālajiem PFAS piesārņojuma avotiem;
• tiks izvērtēta iespējamā piesārņojuma izplatība un nozīmīgākie riska ceļi, ņemot vērā teritorijas apstākļus un potenciāli ietekmētās vides matrices;
• ja tiks identificēts pamatots PFAS piesārņojuma risks, tiks noteiktas konkrētajai vēsturiskajai darbībai potenciāli raksturīgās PFAS vielas vai vielu grupas;
• nepieciešamības gadījumā tiks sagatavotas prasības turpmākai mērķētai PFAS izpētei, nosakot analizējamās PFAS vielas/vielu grupas, paraugojamās vides matrices (piemēram, augsni, gruntsūdeņus vai virszemes ūdeņus), potenciālās paraugu ņemšanas vietas un citus būtiskos paraugu ņemšanas nosacījumus.

Detalizētāk par Eiropas Savienības regulējumu un PFAS:

• PFAS monitorings un piesārņojuma ierobežošana, Direktīva (ES) 2024/3019 (Urban Wastewater Treatment Directive) – pieprasa kompetentajām iestādēm uzraudzīt PFAS līmeni attīrītajos notekūdeņos, kas nonāk dzeramā ūdens ūdensgūtnes teritorijās.
• Vēsturiskā piesārņojuma vietu identificēšana – ES Augsnes monitoringa likums (Soil Monitoring and Resilience Law/Directive, pieņemts 2025) – pieprasa dalībvalstīm identificēt potenciāli piesārņotās vietas (arī PFAS gadījumā) un ik pēc 6 gadiem monitorēt augsnes piesārņotājus.
• PFAS dzeramā ūdens kvalitātes prasībās – Eiropas Komisijas skaidrojošā lapa par direktīvu.