Panākumu atslēga infrastruktūras projektiem - klimatdrošināšana (Climate proofing)

Klimatdrošināšana (angl. climate proofing) ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mitigācijas un adaptācijas pasākumi. Kopš 2021. gada septembra ar Eiropas Komisijas tehnisko norādījumu par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā (2021/C 373/01) ieviešanu tika noteikts, ka klimatdrošināšanai jābūt neatņemamai, integrālai sastāvdaļai Eiropas Savienības (ES) fondu saņemšanas procesā visiem infrastruktūras projektiem. Aktuālie ES fondi ir: InvestEU, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF) un Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF).

Klimatdrošināšana spēlēs aizvien lielāku lomu investīciju lēmumu pieņemšanā. Pirmkārt, tā būs un jau šobrīd ir nepieciešama Eiropas Savienību fondu apgūšanā. Otrkārt, šī procesa neesamība vai tā izpildes kvalitāte spēs ietekmēt investīciju piesaisti no potenciāliem investoriem, banku lēmumus par aizdevumiem, kā arī noteiks uzņēmuma prestižu no patērētāja skatu punkta un ietekmēs uzņēmuma vietu vides, sociālās un pārvaldības (VSP) (angl. Environmental, social governance – ESG) reitingos, tādējādi klimatdrošināšana ir ne tikai fakultatīvi iestrādāta Eiropas Komisijas likumdošanas aktos un kalpo par Zaļā kursa mērķu sasniegšanas mehānismu, bet var strādāt kā efektīvs rīks uzņēmējdarbības augšupejai un veiksmīgai attīstībai.

Latvijā vadlīnijas klimatdrošināšanas principu veiksmīgai izpildei ir izstrādes stadijā, bet Eiropā to ieviešana jau ir kļuvusi par daļu no būvniecības un citu infrastruktūras projektu neatņemamu sastāvdaļu.

Klimatdrošināšanas galvenais mērķis ir padarīt infrastruktūras projektus drošākus un noturīgākus pret klimata pārmaiņām, vienlaikus ievērojot principus “energoefektivitāte pirmajā vietā” un “nenodari būtisku kaitējumu” , kā arī nodrošinot projekta laikā radīto SEG emisiju līmeņa atbilstību 2050. gada klimatneitralitātes mērķim.

Infrastruktūra šajā kontekstā ietver:

  • ēkas;
  • dabas risinājumos balstītu infrastruktūru;
  • tīkla infrastruktūru (energoinfrastruktūra, transporta infrastruktūra, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ūdensapgādes infrastruktūra);
  • atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru;
  • citu fizisko infrastruktūru (finanšu, pārtikas, veselības aprūpes, izglītības, pētniecības, civilās aizsardzības);
  • citus atbalsttiesīgos infrastruktūras veidus (kultūras mantojums, tūrisms).

Lielākajai daļai infrastruktūras objektu ir ilgs kalpošanas jeb darbības laiks. Infrastruktūra, kuru ekspluatējam mūsdienās, var būt būvēta gadu desmitiem, pat simtiem tālā pagātnē, un infrastruktūra, kuru būvēsim laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam tiks aktīvi izmantota šī gadsimta otrajā pusē un arī tālākā nākotnē. Kā paredz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums, klimata pārmaiņu ekstremālās parādības būs aizvien biežāk sastopamas ar daudz postošākām sekām, līdz ar to ir fundamentāli svarīgi investēt infrastruktūrā, kas ir klimatneitrāla un klimatnoturīga, lai, pirmkārt, nodrošinātu zemas oglekļa emisijas, un, otrkārt, adaptētos neizbēgamajām klimata pārmaiņu ietekmēm.  Klimatdrošināšana ir viens no spēcīgiem rīkiem, kas nodrošinās investēšanu tieši klimatneitrālos un klimatnoturīgos infrastruktūras objektos Eiropas Savienības līmenī.

Viens no Eiropas Savienības tiesību aktos uzstādītajiem mērķiem ir 30 % no Savienības kopējā budžeta novirzīt klimata mērķu sasniegšanai. Jau 2023. gadā Latvijas ekonomikas transformācijas un iedzīvotāju labklājības sekmēšanai ir pieejams ES fondu un Atveseļošanas fondu finansējums 1,3 miljardu eiro apmērā. Tāpat no 2021. gada līdz 2027. gadam spēkā esoša ir Eiropas Komisijas apstiprināta ES Kohēzijas politikas programma Latvijā, kas Latvijai paredz piešķirt 4,3 miljardu eiro no ES fondiem. Par spīti vērienīgā finansējuma iespējām, Latvijā fondu izlietojums notiek gausi, līdz 2022. gada nogalei izlietoti vien 75 % no kopējā ES fondu finansējuma apjoma, kas piešķirts Latvijai. Vides eksperti mudina uzņēmējus apgūt ES fondu piedāvātās iespējas.

Klimatdrošināšanas tehniskajos norādījumos (2021/C 373/01) klimatdrošināšanas process ir iedalīts divos pīlāros – klimatneitralitāte un klimatnoturība, kā arī divos posmos – pārbaude un detalizēta analīze. Jebkurā projektā abiem pīlāriem tiek piemērots pirmais klimatdrošināšanas posms – pārbaude. Savukārt vajadzību veikt otro posmu, proti, detalizētu analīzi nosaka pārbaudes posma iznākums. Strukturāls klimatdrošināšanas procesa izklāsts sniegts 1. attēlā.

     1. attēls. Infrastruktūras projektu klimatdrošināšanas procesa struktūrshēma

Klimatneitralitātes novērtējuma 1. posmā tiek veikta pārbaude, lai konstatētu, vai projektam nepieciešams oglekļa pēdas novērtējums. Gadījumā, ja tiek piemērots oglekļa pēdas novērtējums, jāveic detalizēta analīze – siltumnīcefekta gāzu aprēķināšana (t CO2 ekv.) un izmaksu novērtējums (EUR/t CO2 ekv.), kā arī novērtējums par atbilstību klimata politikas mērķiem uz 2030. un 2050. gadu.

Klimatnoturības novērtējuma 1. posmā jāidentificē iespējamie klimata riski, veicot jutīguma, eksponētības un ievainojamības analīzi (angl. sensitivity, exposure and vulnerability analysis).  Ja 1. posmā tiek identificēti būtiski klimati riski, jāpiemēro detalizēta analīze, kurā tiek veikts risku novērtējums, tai skaitā varbūtības un ietekmes analīze un klimatadaptācijas pasākumu identifikācija.

Citi pakalpojumi