
Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums
Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN) ir procedūra, kas jāveic dažādiem valsts, reģionāla un vietēja līmeņa plānošanas dokumentiem, kuru īstenošanai varbūt būtiska ietekme uz vidi vai Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām - NATURA 2000. Lēmumu par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību pieņem Vides pārraudzības valsts birojs.
Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts arī vairāku Latvijas pašvaldību teritorijas plānojumiem.
SIVN mērķis ir palīdzēt saskatīt iespējamos vides ieguvumus un zaudējumus (piemēram,gaisa piesārņojuma izmaiņas, notekūdeņu ietekme uz virszemes ūdens objektiem, īpaši aizsargājamu augu vai dzīvnieku sugu apdraudējums, izmaiņas ainavā un tamlīdzīgi), kas varētu rasties plānošanas dokumenta īstenošanas rezultātā, un sniegt iespējamās alternatīvas un risinājumus negatīvās ietekmes novēršanai. SIVN gaitā tiek izstrādāts vides pārskats, kurā tiek iekļauti visi iepriekšminētie aspekti.
Sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām un uzņēmumiem, kas izstrādā pašvaldību teritorijas plānojumus, esam veikuši stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu un sagatavojuši vides pārskatus vairāku pagastu teritorijas plānojumiem.
Iesniegumi A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību atļaujāmStratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts arī vairāku Latvijas pašvaldību teritorijas plānojumiem.
SIVN mērķis ir palīdzēt saskatīt iespējamos vides ieguvumus un zaudējumus (piemēram,gaisa piesārņojuma izmaiņas, notekūdeņu ietekme uz virszemes ūdens objektiem, īpaši aizsargājamu augu vai dzīvnieku sugu apdraudējums, izmaiņas ainavā un tamlīdzīgi), kas varētu rasties plānošanas dokumenta īstenošanas rezultātā, un sniegt iespējamās alternatīvas un risinājumus negatīvās ietekmes novēršanai. SIVN gaitā tiek izstrādāts vides pārskats, kurā tiek iekļauti visi iepriekšminētie aspekti.
Sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām un uzņēmumiem, kas izstrādā pašvaldību teritorijas plānojumus, esam veikuši stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu un sagatavojuši vides pārskatus vairāku pagastu teritorijas plānojumiem.
A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja (integrētā atļauja)nepieciešama vairāku ražošanas un pakalpojumu nozaru uzņēmumiem ar noteiktu ražošanasj audu vai izmantojamo dabas resursu apjomu. Atļauju izsniedz Valsts vides dienestareģionālās vides pārvaldes, un šis dokuments regulē dabas resursu lietošanu unpiesārņojošo vielu emisiju vidē attiecīgajā uzņēmumā.
- Darbību (iekārtu) saraksts, kurām nepieciešamas A kategorijas piesārņojošās darbībasatļaujas (likuma "Par piesārņojumu 1.pielikums)
- Darbību (iekārtu) saraksts, kurām nepieciešamas B kategorijas piesārņojošās darbībasatļaujas (2002.gada 9.jūlija MK noteikumu Nr. 294, skatīties 1.pielikumu)
Veicam iesniegumu sagatavošanu nepieciešamajām atļaujām, sākot no izpētes un informācijassagatavošanas līdz pat saskaņošanai ar reģionālo vides pārvaldi un atļaujas saņemšanai.
- Darbību (iekārtu) saraksts, kurām nepieciešamas A kategorijas piesārņojošās darbībasatļaujas (likuma "Par piesārņojumu 1.pielikums)
- Darbību (iekārtu) saraksts, kurām nepieciešamas B kategorijas piesārņojošās darbībasatļaujas (2002.gada 9.jūlija MK noteikumu Nr. 294, skatīties 1.pielikumu)
Veicam iesniegumu sagatavošanu nepieciešamajām atļaujām, sākot no izpētes un informācijassagatavošanas līdz pat saskaņošanai ar reģionālo vides pārvaldi un atļaujas saņemšanai.
Ietekmes uz vidi novērtējums
Ja esat iecerējuši uzsākt vai paplašināt darbību kādā no ražošanas vai pakalpojumu nozarēm, Jums būtu nepieciešams noskaidrot, vai plānotajai darbībai ir piemērojamsi etekmes uz vidi novērtējums (IVN). Nozares un darbības, kurām jāveic IVN, nosaka likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". IVN ir procedūra, kura tiek veikta saskaņā ar Vides pārraudzības valsts birojai zstrādātu darba programmu un kuras laikā tiek izvērtēta pašreizējā situācija esošās vai plānotās darbības vietā, sniegts detalizēts paredzētās darbības raksturojums un izvērtēta iespējamā plānotās darbības ietekme uz vidi (virszemes un pazemesūdeņiem, gaisa kvalitāti, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ainavu un citiem vides faktoriem). Papildus tam tiek organizēta sabiedriskā apspriešana, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par iecerēto darbību.
Ja plānojat uzsākt darbību, kurai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums,mēs sniegsim Jūs interesējošo informāciju par IVN procedūru un veiksim izpētesun sagatavosim nepieciešamo IVN dokumentāciju.
Ja plānojat uzsākt darbību, kurai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums,mēs sniegsim Jūs interesējošo informāciju par IVN procedūru un veiksim izpētesun sagatavosim nepieciešamo IVN dokumentāciju.
Sprādzienbīstamu darba vietu klasifikācija
Droša darba vide ir veiksmīgas uzņēmuma darbības pamats. Vairāku nozaru ražošanas uzņēmumos viens no bīstamākajiem darba vides risku veidiem ir sprādziena risks,un tas var rasties vietās, kur novērojami degošu vielu putekļi (skaidas, miltiun tamlīdzīgi), aerosoli vai gāzu un gaisa maisījumi. Sprādziena gadījumā varciest uzņēmuma darbinieki, kā arī var tikt bojātas iekārtas, kā rezultātā iespējami piespiedu pārtraukumi ražošanā.
Šos riskus ir nepieciešams apzināt un samazināt vai pat pilnībā novērst. To paredzarī Latvijas likumdošanas akti - procesos un vietās, kur pastāv vai var rasties sprādzienbīstama vide, jāveic sprādzienbīstamības riska analīze un tās dokumentēšana,kā arī jāievieš riska novēršanas un samazināšanas pasākumi. Šādas prasības noteiktas 2003.gada 10.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 300 "Darba aizsardzības prasības darbā sprādzienbīstamā vidē", kuros iestrādāti Eiropas Savienības direktīvu nosacījumi.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 300 galvenās prasības darba devējam ir:
- sprādzienbīstamu darba vietu klasifikācija zonās;
- sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtēšana;
- riska novēršanas un samazināšanas pasākumu plāna izstrāde;
- nepieciešamās dokumentācijas noformēšana un uzturēšana;
- darbinieku apmācība.
Mūsu uzņēmums veic sprādzienbīstamības riska novērtējumu sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumu "Brunicon" AB, kam ir liela pieredze šādu risku novērtējuma un samazināšanas pasākumu jomā un kas ir izstrādājis Eiropas valstīs atzītu un plaši pielietotu risku novērtēšanas metodiku, kā arī datorizētu dokumentu uzturēšanas sistēmu "Basic Grey".
Šos riskus ir nepieciešams apzināt un samazināt vai pat pilnībā novērst. To paredzarī Latvijas likumdošanas akti - procesos un vietās, kur pastāv vai var rasties sprādzienbīstama vide, jāveic sprādzienbīstamības riska analīze un tās dokumentēšana,kā arī jāievieš riska novēršanas un samazināšanas pasākumi. Šādas prasības noteiktas 2003.gada 10.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 300 "Darba aizsardzības prasības darbā sprādzienbīstamā vidē", kuros iestrādāti Eiropas Savienības direktīvu nosacījumi.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 300 galvenās prasības darba devējam ir:
- sprādzienbīstamu darba vietu klasifikācija zonās;
- sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtēšana;
- riska novēršanas un samazināšanas pasākumu plāna izstrāde;
- nepieciešamās dokumentācijas noformēšana un uzturēšana;
- darbinieku apmācība.
Mūsu uzņēmums veic sprādzienbīstamības riska novērtējumu sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumu "Brunicon" AB, kam ir liela pieredze šādu risku novērtējuma un samazināšanas pasākumu jomā un kas ir izstrādājis Eiropas valstīs atzītu un plaši pielietotu risku novērtēšanas metodiku, kā arī datorizētu dokumentu uzturēšanas sistēmu "Basic Grey".
Iesniegumi siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas atļaujai
Šī procedūra saistāma ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem klimata pārmaiņujomā. Latvija, tāpat kā pārējās ES valstis, piedalās emisijas tirdzniedzības shēmā (ETS), kurā katrai dalībvalstij ir noteikts emitēto SEG kvotu daudzums.
Pašlaik atļaujas veido periodam no 2008. līdz 2012. gadam.
Darbības, kurām nepieciešama SEG emisijas atļauja noteiktas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā.
Saskaņā ar "Dabas resursu nodokļa likuma" 10. pantu iekārtu operatori, kuriem ir izsniegta SEG emisijas atļauja, ir atbrīvotino dabas resursu nodokļa.
Pašlaik atļaujas veido periodam no 2008. līdz 2012. gadam.
Darbības, kurām nepieciešama SEG emisijas atļauja noteiktas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā.
Saskaņā ar "Dabas resursu nodokļa likuma" 10. pantu iekārtu operatori, kuriem ir izsniegta SEG emisijas atļauja, ir atbrīvotino dabas resursu nodokļa.




































